Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 - 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.
Gripa Latvijā izplatās rudens - ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 - 10 nedēļas.
Gripu izraisa gripas vīrusi. Tā izplatās pa gaisu (klepojot, šķaudot, runājot), kā arī ar rokām un pieskaroties virsmām, uz kurām nonācis vīruss.
Slimības norise un simptomi. Gripa sākas pēkšņi ar drudzi, klepu, galvassāpēm, muskuļu un locītavu sāpēm, stipru nespēku un iesnām. Lielākā daļa cilvēku atveseļojas 1–2 nedēļu laikā, bet dažiem slimība var noritēt smagi. Daudzos gadījumos slimības akūtā fāze ilgst vismaz vienu nedēļu, un nogurums vai klepus var saglabāties vēl vairākas nedēļas pēc akūto simptomu mazināšanās.
Iespējamās komplikācijas. Gripa var izraisīt pneimoniju, vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus, sirds muskuļa un smadzeņu iekaisumu. Komplikāciju risks ir īpaši augsts bērniem līdz 5 gadu vecumam, gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām.
Slimības ietekme sabiedrībā. Katru gadu gripas epidēmiju laikā slimo 5–10% pieaugušo un 20–30% bērnu. Lielākā daļa gadījumu ir viegli, bet globāli tiek reģistrēti 3–5 miljoni smagu slimības gadījumu un līdz pat 650 000 nāves gadījumu gadā, kas saistīti ar gripas komplikācijām. Gripa ir arī būtisks iemesls darba nespējas lapām un produktivitātes zudumam.

